Joensuu - Helsinki - Porvoo jeb pirmā daļa no mana Lieldienu brīvlaika ^^

Heeey! ^^

Eņģelītis pilsētas centrā

Beidzot es no 5.aprīļa raksta par Petkeljärvi esmu atdzīvojusies, lai uzrakstītu un parādītu kaudzi bilžu no mana Lieldienu brīvlaika :) Nezinu kā citur Somijā, bet manā universitātē brīvlaiks bija no 17. līdz 23.aprīlim, kas gan ir nedaudz jocīgi, jo sākās no nedēļas vidus... Šodien gan bija gana tizls eksāmens international forest policy, turklāt neesmu gulējusi, bet ceru, ka man pietiks spēka un vēlēšanās uzdrukāt par visu līdz galam. Vai arī ne gluži līdz galam - sapratu, ka bilžu būs pārāk daudz, lai liktu visu vienā rakstā, līdz ar to būs divas daļas. Jebkurā gadījumā - arī šis ieraksts būs garš, tā kā droši drīkst ņemt tēju un ķerties pie lasīšanas un bilžu skatīšanās ^^

Pie Noljakkas klints

Tātad, 12.aprīlis bija dikti forša diena, jo pie manis beidzot atbrauca Jānis ^^ Stulbi gan bija tas, ka pirms tam vairākas nedēļas Joensuu spīdēja saulīte, bet tajā dienā sākās nejauks un lietains/apmācies laiks. Tā kā Jānis ieradās tikai ap trijiem, todien nekur īpaši negājām, vienīgi pabijām veikalā (melleņu kefīrs, starp citu, ir laba manta!) un Hesītī (un es lepojos ar sevi, ka jēdzu pasūtīt visu somiski :D), ēdienu no kura paņēmām līdzi un gājām piknikā uz Noljakkas klinti.

Skats piknika laikā ^^

Nezinu, vai kaut ko tādu vispār drīkstētu saukt par normālu klinti, bet tas nav svarīgi, jo tur augšā es vēl nebiju uzkāpusi, un skats ir tīri labs :) Vakarā vēl aizstaigājām uz Aavarantu (jebšu to foršo vietiņu ar daudz, daudz tiltiņiem), kur beigās parādījās arī nedaudz saulīte, un vecās, dzeltenās niedres dikti jauki kontrastēja ar tumšajām debesīm. Pastaigas maršruts te.

Aavaranta

13.aprīlī izlēmām doties pastaigā pa Noljakku un beidzot arī apmeklēt putnu torni, kas ir netālu, jo kaut kādā mistiskā veidā es par viņu biju tikai dzirdējusi un pat nemācēju atrast kartē, kaut gan norādes te ir visur kur. Vispirms gan aizgājām līdz Noljakkas baznīcai (kuras bildes ir kaut kur vecajos ierakstos), no kuras es atklāju beidzot īsāku ceļu līdz manām mājām :D Pēc tam pa visu garo Noljakankaari ielu nonācām līdz vietai pie meža, kur izskatījās pēc fermas, un, spriežot pēc cilvēku teiktā, tur patiešām vasarā ganās aitiņas ^^ To gan šoreiz nebija, bet atradām kaut kādas vecas mājas pamatus (atkal jau - spriežot pēc cilvēku teiktā, tur tiešām agrāk bija māja, kas salīdzinoši nesen nodega), un pēc tam gājām jau meklēt putnu taku.

Dabas taka Noljakkā

Pavasaris gan noteikti nav tas labākais laiks, lai staigātu pa tādiem meža ceļiem, bet man vismaz bija gumijnieki (nabaga Jānis :D), kuros gan nenormāli sala kājas, bet vismaz bija kaut cik sauss. Takas sākumu atradām diezgan ātri, un pa to arī aizgājām līdz putnu tornim. Lai gan ir pavasaris un koki bija bez lapām, tas mežs tāpat bija dikti skaists - riktīgs slapjais bērzu mežs. Pats putnu tornis gan man atgādināja Daugavgrīvu un ekskursijas turp ar Brigitu biologu lekciju laikā, bet skats no turienes uz ezeru un niedru laukiem bija labs.

Skats no putnu torņa

Kamēr mēs tur vazājāmies, jau sāka pamazām palikt tumšs, līdz ar to atlikušo ceļa daļu izskrējām diezgan ātri (links uz pastaigas maršrutu te), mājās pieēdāmies un gājām gulēt. Es gan vēl pildīju jauko bioētikas iknedēļas mājas darbu, kamēr Jānis no svaigā gaisa atlūza, bet tas tā. Un jā - uz plāna matrača gulēt uz grīdas ir cieti un neērti, bet tad vismaz neriskē izkrist no gultas, jo man viņa ir vienguļamā, turklāt ļooooti šaura vienguļamā pat vienam cilvēkam :D

Hipodroms

14.aprīlis bija kārtējā diena, ko pavadījām, staigājoties pa Joensuu un apmeklējot vietas, kur es vēl neesmu pabijusi (jo esmu sēne un par daudz sēžu mājās, skatoties filmas :D). Šoreiz mūsu maršruts bija uz Linnunlahti (putnu līcis) rajonu, kur atrodas Botāniskais dārzs (tajā gan nebijām), kaut kāds mazdārziņu rajoniņš ar ieliņām, kas nosauktas augu vārdos (un smieklīgu ļauno latvāni uz ziņojumu dēļa), kā arī dendrārijs (kasvitieteellinen puisto - links) un daudz kas cits. Viens no foršiem pastaigas brīžiem bija tad, kad gar mums gāja tantiņa ar riktīgi resnu labradoru, kas gribēja draudzēties, nācās ar to tantiņu arī `parunāties` somiski - jebšu tēlot, ka es visu saprotu (nu labi, es sapratu, kad viņa stāstīja par savu suni un kad jautāja, vai mēs ejam vērot putnus) un māku atbildēt :D Pēc tam gar to mazdārziņu rajonu izgājām līdz hipodromam (jā, Joensuu ir hipodroms, tikai nav ne jausmas, kādā sakarā). Izskatās jau iespaidīgi (un es tikko atradu, ka vismaz 2007.gadā tur bija kaut kādas ziemas auto sacīkstes, nu kaut vai tādiem mērķiem viņu izmanto :D).

Saulriets ^^

Pēc tam turpinājām staigāt pa dendrāriju, apskatot arī kaut kādas bagātnieku mājas tur, kamēr norietēja saulīte (bija dikti jauki sēdēt pie ezera, skatīties saulrietu un dzert melleņu kefīru ^^) un palika tumšs, gandrīz apmaldījāmies mežā, bet nu, līdz mājām tikām :D Links uz pastaigas maršrutu te.

Joensuu rātsnams (kurā ir arī teātris un restorāns)

Un 15.aprīli veltījām pastaigai pa Joensuu centru. Pastaigājām pa Ilosaari (prieka salu) un vēl vienu salu/pussalu tuvumā, kur, kā izrādās, ir forši pieminekļi, pabijām arī pie stacijas, lai es beidzot nobildēju to lokomotīvi, kas tur stāv, tētis mūs apskatījās Joensuu webkamerā, un tad vēl sabildējāmies ar Joensuu simboliem - vilku un lūsi.

Un es ielīdu iekšā nīlzirgā (Matīss jau pajautāja, kā es tur iestūmos, jo tur pat bērniem ir problemātiski ielīst), kurš ir ļoti foršs, jo viņam uz orgāniem ir rakstīti to nosaukumi četrās valodās :D Kā izrādās (sapratu, zīmējot pastaigu maršrutu), mēs todien nostaigājām diezgan daudz, tāpēc arī bijām ļoti noguruši. Es vēl gribēju iet uz Marjalas rajonu (kur ir bunkuru muzejs), bet sāka līt, līdz ar to nekur vairāk neaizgājām.

Pārlaimīga Margarita nīlzirgā :D

Turklāt 16.aprīlī vajadzēja celties trijos naktī, lai paspētu uz vilcienu pussešos un brauktu uz Helsinkiem. Jau ļoti sen man ir gribējies aizbraukt uz Porvoo, kas ir neliela pilsētiņa stundas braucienā no Helsinkiem. Tā ir viena no sešām viduslaiku pilsētām Somijā (rakstos minēta kā pilsēta jau 14.gadsimtā), par kuru daudzi ir sajūsmā, jo esot ļoti skaista un mierīga. Es gan neaizdomājos līdz tam, ka varbūt varētu braukt ar autobusu pa taisno no Joensuu (kas tāpat uz Helsinkiem iet caur Porvoo, un varētu ietaupīt laiku), tāpēc sanāca nedaudz pabraukāties, bet tas tā.

Bildēs - pieminekļi vēl Joensuu, pirmais ir Aleksandram II, otrais - nav ne jausmas, kas tie par zivju onkām :D

Par Porvoo pilsētiņu es tiešām paliku sajūsmā! Labi, jaunākās pilsētas daļas ir standarta kvartāli ar jaukām un skaistām, bet ne tik ļoti foršām mājiņām, bet vecpilsēta ir kaut kas ideāls. Pilnīgs klusums, miers, šauras, bruģētas ieliņas... Tā kā tuvojās Lieldienas, ļoti daudz kur bija ar tām saistīti rotājumi, daudz narcisīšu podiņos, krāsainas olas logos un daudz kas cits.

Tā kā Porvoo ir slavena ar savu šokolādi, mēs pat atradām kaut kādu nelielu šokolādes veikaliņu, bet nu, neko nenopirkām, jo mums Rīgā tomēr ir Emīla Gustava šokolāde, kas ir kaut kas stipri līdzīgs :) Redzējām viņu katedrāli vecpilsētas vidū, pabijām pie Porvoonjoki upes (kā izrādās, dikti īsa - 143 km tikai), kur uztaisījām pikniku (un mums atkal piesējās kaut kāds soms, kas jautāja, cik ir pulkstenis, bet es biju aizmirsusi, kā pateikt `bez ... minūtēm`, tāpēc teicu, ka tieši divi :D).

Netālu no Porvoonjoki upes, pa kreisi kalnā - Linnamäki

Pēc tam pastaigājām pa kalnu, kur agrāk atradās Linnamäki cietoksnis (ļoti skaisti koki un dabasskati ^^), un pat redzējām zirdziņus. Kaut ko tādu es gan redzēju pirmo reizi - viņi bija iejūgti ratos, uz kuriem bija neliela iekārta, ar kuru satvert un uzcelt uz ratiem nozāģētos krūmus, lai iztīrītu mežu. Izskatījās jau iespaidīgi, ka to visu velk nevis mašīna, bet zirdziņi :)

Lielgabals ^^

Porvoo, starp citu, ir arī pilsēta, kurā pēdējos 40 dzīves gadus pavadījis Johans Ludvigs Runebergs, par kura garšīgajām kūciņām jau rakstīju februārī. Mēs pat pamanījāmies nonākt vecos, riktīgi skaistos kapos, kuros atrodas arī Runeberga piemineklis, un vēlāk pilsētas centrā arī atradām viņa māju, kurā iekārtots muzejs (bet mēs jau bijām tur pārāk vēlu, tāpēc viss bija ciet).

Skatu laukums ^^

Un vēl viena forša vieta Porvoo bija vecā dzelzceļa stacija, kur stāv vilciens, bet stacijas māja un pat perons ir no koka. Tā senatnīgi un forši izskatījās :) Un visforšākā vieta bija milzīgs akmens, kuram virsū ierīkota skatu platforma. Pirms tam bija vēl viens nedaudz mazāks, kurā, ja būtu spēks, būtu uzkāpusi, bet tas lielais bija kaut kas fantastisks. Skats uz upi, pilsētu un tā... :)

Es pie akmens un Runeberga piemineklis :)

Autobuss atpakaļ uz Helsinkiem mums bija vēlu vakarā, tāpēc pavadījām vēl kādu laiku krastmalā pie upes, un arī mazliet papriecājāmies uz bērniem domāta kuģīša, kad kaut kāds somu onkulītis, ejot garām, sāka komentēt par mums `mazie bērniņi` un tā :D Helsinkos aizčāpojām līdz hostelim, kur iečekojāmies un momentā atlūzām, lai nākamajā dienā turpinātu baudīt brīvlaiku ^^

Pie Porvoo upes

Bet par to visu nākamajā ierakstā. Būs arī bilžu ieraksts (photopost), veltīts Porvoo, jo man tiešām ir daudz skaistu bilžu, ko vienkārši pabaudīt bez liekiem teksta blāķiem. Aptuvenais pastaigu maršruts pa Porvoo te.

Have fun and take care! ^^

Vr2 klases tvaika lokomotīve pie Joensuu stacijas. Man vienkārši nebija, kur citur to bildi ielikt, lai pa vidu starp visām ir teksts :D